ABC

Šajā sadaļā iespējams iepazīties ar dažādām atziņām par pedagoģiju, darbu ar vecākiem un bērniem. 

 

ALTERNATĪVĀ PEDAGOĢIJA - PLUSI 

 

Alternatīvā pedagoģija šogad izraisīja patiesu interesi. Kāpēc? Tas ir kaut kas jauns, kaut kā iepriekšējā aizstāšana, papildināšana un uzlabošana. Tātad ir bijušas pārmaiņas un tādas notiek joprojām. Alternatīvā pedagoģija liek domāt un izvērtēt vai tas, kā mācām tagad ir labākais bērniem. Alternatīvā pedagoģija ļauj uz pasauli un izglītību skatīties plašāk. Tā iepazīstina ar citu valstu pieredzi un citām metodēm.

 

Šobrīd Latvijā norit plašas pārmaiņas. Tomēr iespaids, ka pārmaiņas noritētu arī pedagoģijā un metodikā ir niecīgs. Metodes būtiski neatšķiras  no tām, kā mācīja mani. Galvenokārt, pedagogi pieturas pie principa, ka bērniem ar izcilām spējām skolā jāpievērš vairāk uzmanības nekā bērniem ar vidēju spēju līmeni, nerunājot nemaz par skolēniem, kuriem ir problēmas ar mācību satura apguvi. Valsts Izglītības standarts ir rāmis, kurā nonākuši skolēni ar skolotājiem. Spējīgākie turpina maršēt ar skolotājiem, vājākie paliek haosa virpulī, meklējot vainu sevī un radot mazvērtību sev un savām zināšanām. Skolotāji nenoliedzami priecājas par spējīgo bērnu sasniegumiem, slavē viņus par izciliem projektiem un bieži vien atstāj novārtā tos, kam patiesi būtu jāpievērš uzmanība. Tradicionālā pedagoģija akcentē — tradicionālo spēju un zināšanu slieksni - lasīšanas, rakstīšanas, rēķināšanas pamatprasmes, bet vairāk uzmanības būtu jāpievērš katra bērna personīgajai pieredzei, to daudzveidībai, tam, ka cilvēkiem ir īpaši talanti, citādas spējas nekā skolā tradicionāli pieprasītās.

 

Cilvēces tālākā attīstība lielā mērā ir atkarīga no jaunās paaudzes audzināšanas. Mainoties sabiedrības vajadzībām mainās arī audzināšanas metodes. Nav viena modeļa, kas būtu attiecināms uz ikvienu bērnu, nav arī universālas metodes, lai vienādi apmācību ikkatru skolēnu, jo skolēnu uztveres spējas un iegaumēšana ir stipri atšķirīgas.

Skolotāju uzdevums ir piedāvāt katram skolēnam attīstīt viņa talantus savu spēju robežās. Pedagoģijā laika ritumā ir radušās jaunas idejas cilvēka audzināšanā. Skaidri ir redzams, ka ar tradicionālo bērnudārzu un skolu vairs nepietiek, lai apmierinātu bērna un jauna cilvēka vajadzības. Mūsdienu civilizācija cilvēkiem izvirza jaunas prasības un ir nepieciešama izglītojošo iestāžu pārstrukturēšana. Ir attīstījušās un arī mūsdienās pastāv un tiek pielietotas alternatīvās izglītības metodes.

 

Vārds alternatīvā pedagoģija/izglītība nozīmē vairāku personību devumu pedagoģijā, kuru raksturo kā kaut ko oriģinālu, nebijušu, nozīmīgu visā pasaulē. Arī Latvijā arvien vairāk uzkrājas pieredze izglītības alternatīvo teoriju pielietošanā praksē. Ar tām strādā gan atsevišķās skolās, gan bērnudārzos, gan individuāli. Bērncentrēts mācību modelis ir efektīgs mācību modelis, jo šobrīd ļoti aktuāla sabiedrības diskusiju tēma ir skolotāja un skolēna saskarsme, attieksme un vērtība. Lai vai kas tiktu spriests un runāts, es uzskatu, ka bērns mācību procesā ir galvenais. Bērns ir svarīgākā vērtība, kurai jāpalīdz attīstīties, pilnveidoties un mērķtiecīgi lūkoties uz priekšu. Stingrs pamats bērncentrētajam mācību modelim, manuprāt, ir projekts “Soli pa solim”, kura ietvaros tiek realizēta bērncentrētas izglītības filozofija un metodika. Šis projekts Latvijā tiek īstenots kopš 1997.gada un tā mērķis ir īstenot valsts noteiktos izglītības standartus un vadlīnijas, pielietojot jaunu, demokrātisku un bērnu attīstībai atbilstošu pieeju un mācību metodes. 

 

Programmas “Soli pa solim” filozofijas pamatā ir atziņa, ka mācīšanās un attīstība ir nepārtrauktas pārmaiņas, ka tās realizējamas atbilstoši demokrātijas principiem, nodrošinot iespēju bērniem kļūt par aktīviem pilsoņiem un augsti vērtēt demokrātisku dzīvesveidu un apzināties personiskās atbildības un lēmumu pieņemšanas nozīmību. Šajā mācību modelī mani īpaši saista apziņa, ka audzinātāji bērnam jau no pirmās dienas ļauj apzināties, ka visas dzīves norises ir savstarpēji atkarīgas un saistītas. Tas liek bērnam pašam pamazām izprast un labprātīgi pieņemt, ka viņa loma ir svarīga ikvienam mūsdienu sabiedrībā un ikvienā sabiedrību skarošajā darbībā, norisē.

 

Alternatīvā pedagoģija ļāva arī iepazīt izcilas personības, kā, piemēram, M. Montessori, R. Šteineru, F. Frēbelu un S. Frenē. Ko viņi ir paveikuši izglītības jomā? Piemēram, vērā ņemama ir Marija Montessori, kura radīja jaunu praksi - Montessori metodi. Atvēra bērnunamu. Montessori uzskatīja, ka bērns ir svēts, dievišķs radījums. Piedāvāja bērnam brīvību, pēc viņa vēlēšanās darboties ar dažādiem didaktiskiem materiāliem. R.Šteiners izstrādāja Valdorfpedagoģiju. Mūsdienās pastāv apmēram 600 Valdorfskolas visā pasaulē. Tās dod dažādību izglītības sfērā, manuprāt, bērnam iemāca dzīvi uztvert mākslinieciskā veidā. Neierāmē skolēnus ar tradicionālajā skolā pastāvošo vērtējumu atzīmju izteiksmē, bērnam neuzliek piespiedu pienākumus. Tādēļ bērni nekonkurē savā starpā, kas ir labi, nepastāv aprunāšana kolektīvā, kurš labāks, kurš ne. Var diskutēt par konkurences trūkumu, jo konkurence rada bērnā vēlmi izcelties, gūt panākumus. Bet tas nerada vēlmi pašattīstīties. Šajās skolās bērni ātrāk apgūst svešvalodas, rokdarbus, ko pilda gan zēni, gan meitenes utt. Savukārt S. Frenē bija par bērna personības brīvību attīstību, par dialogu starp skolēnu un skolotāju. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi, jo ar dialogu palīdzību var panākt bērna sapratni par dzīvi utt., un iegūt uzticēšanos, un nodibināt savstarpējo kontaktu. 1935.gadā Frenē nodibināja audzināšanas iestādi skaistā lauku apvidū, kura iekārtoja gan rotaļu laukumus, peldbaseinu, gan darbnīcas, lai, bērniem darbojoties, atklātos viņu radošās spējas.

 

Vēl joprojām tiek meklētas jaunas, kā arī papildinātas jau esošās, pedagoģiskās audzināšanas metodes. Atskatoties vēsturē, arī tolaik bija noteikta programma pēc kuras skolotājam bija jāstrādā. Tomēr laikam ejot, cilvēki vēlējās mainīt pastāvošo sistēmu, meklēt labākas un racionālākās idejas, metodes. Alternatīvā pedagoģija pilda augstāko izglītības mērķi – darbojas bērna labā un interesēs, nevis pret bērnu.

 

ALTERNATĪVĀ PEDAGOĢIJA DOD vienu ļoti būtisku pamācību, ka skolotājam ir jādomā tikai un vienīgi par to, kā bērnam ir labāk, nevis kā mums, pieaugušajiem ērtāk. Tāpat aizvien lielāku noraidījumu saredzu pret Valsts Izglītības standartu, kas ir tik detalizēts un ierobežo. Skolēns pazūd plašajās norādēs un mērķos. Ir grūti samierināties ar tradicionālu skolu, ja zinu, ka pasaulē un te pat Latvijā var strādāt un strādā savādāk. Ceru, ka kādu dienu šīs alternatīvās idejas nomāks tradicionālo pieeju, kas kā redzams neļauj sasniegt patiesus un visiem skolēniem tik ļoti svarīgos rezultātus.